sūrēt

I sūrêt,

1) bitter, herbe werden
Spr.;

2) brummen, knurren
Spr. Refl. -tiês, weinen, klagen Spr.

Avots: ME III, 1134


sūrēt

I sūrêt,

1): salzig werden
(li. sūrėti dass.; mit ũ ) Dunika;

3) "= sũrstêt" Auleja, Bērzgale: āda nuo sviedru sū`r 2 (od. sùrē 2 ); "?" (III p. prs. sū`r 2 ) Oknist n. FBR. XV, 189.

Avots: EH II, 609


sūrēt

II sūrêt, ununterbrochen fliessen (vom Wasser) Spr.

Avots: ME III, 1134