tīrēlis

tīrēlis, s. tĩrelis.

Avots: ME IV, 203


tīrēlis

tīrēlis: auch (mit ĩ) Blieden, (mit ì 2 ) Wessen; t. (mit ì 2 ) līdzīgs purvam, bet slapjāks un mīkstāks Sonnaxt. t. (mit ì 2 ) ir purvains jauktu kuoku mežs Kaltenbr.

Avots: EH II, 686