Paplašinātā meklēšana

‡ àizstũrêt,

1) a. kam garām, an etwas vorbeisteuern:
a. laivu bākai garām;

2) hin-, weggehen
Sessw. u. a.: a. nuo kruoga uz māju; a. kam garām. Refl. -tiês ar laivu kam garām, ein Boot an jem. vorbeisteuern.

Avots: EH I, 53

‡ àiztũļâtiês Dunika, Libau, sich langsam hin-, wegbewegen: a. uz kruogu.

Avots: EH I, 60

‡ apstũrêt, herumsteuern (tr.) um: a. laivu ap sēkli.

Avots: EH I, 118

atstũkât C.,

1) ein spitzes Eiseninstrument stumpf, dick machen:
kuo ar tik spicu darīsi, aiznesi pie kalēja, lai atstūkā Naud. Etn. II, 97. kad kādu tievu dzelzs priekšme̦tu grib padarīt re̦snāku, tad viņu atstūkā, t. i. sarkani nuodedzinātu priekšme̦tu sit galiski uz laktu un tā viņu padara īsāku Hasenp.;

2) etwas fest Gestopftes durch Wegnahme loser, lockerer machen:
piestūkātuo atstūkāt Aps.

Avots: ME I, 198

atstũrêt, tr., intr., herbeisteuern: laivu, kuģi.

Avots: ME I, 198

‡ dê̦tũns ² (aus NB.?) "gļē̦vs, nuodūris galvu cilvē̦ks": staigā apkārt kâ d.

Avots: EH I, 319

ìestũķêt [Salis], hineinstopfen: iestūķēja sev mutē ce̦ptu uolu piku Turg. Pav. ūd. 101.

Avots: ME II, 74

[ìestũrêt, hineinsteuern: laivu tīklā, līcī.]

Avots: ME II, 74

iztũļâtiês PS., Trik., iztūņât(iês) Bers., iztūņuôtiês Adsel, = iztūļāties.]

Avots: ME I, 821

‡ iztũņâtiês Dunika, = iztuzinâtiês: laiks būtu braukt uz kapis, bet bērinieki vēl nevar un nevar i.

Avots: EH I, 491

iztũtêt, tr., betrügen, anführen: viņš mani iztutēja Wain.

Avots: ME I, 821

kar̃tũns: auch PS., kar̂tuns Ruj., Salis, kar̂tuôns ² Salisb.; vai tev nebija kartūna vamžu? BW. 19688.

Avots: EH I, 590

kar̃tũns [Wolm.] od. kartuõns Kand., Kattun. [Dass das r hier schon entlehnt ist, zeigen d. dial. kartûn bei Frischbier I, 340 und kartoun.]

Avots: ME II, 165

‡ kãrtũns AP., = kar̃tũns. '

Avots: EH I, 605

katũns, Kattun.

Avots: ME II, 172

kratũņa, comm., ein Ausgelassener, Unbändiger, Unartiger C., Lub., Lös. n. Etn. IV, 97.

Avots: ME II, 262

[ķuktũzis, das Gefängnis Ellei, Würzau.]

Avots: ME II, 391

[ķuptũzis "ein Häuschen zum Einsperren von Vögeln" Ellei, Schwitten.]

Avots: ME II, 392

lustũzis, das Lusthaus, der Pavillon: muižas dārzā atradās ve̦cs lustūzis Lautb. tā iegājuse lustūzī LP. VI, 929. [Aus einem nd. lusthūs.]

Avots: ME II, 516

‡ lutũrs Seyershof "lempīgs un nuoslē̦pumains cilvē̦ks".

Avots: EH I, 763

naktũzis, die Laterne Lasd.

Avots: ME II, 691

nùostũķêt, tr., abstopfen, wegstossen, beseitigen: ideālisms nuostūķē̦ts pie malas A. XXI, 20.

Avots: ME II, 861

nùostũrêt, tr., hinsteuern, steuernd sicher lenken: stūrmanītis gudrs vīrs, tas pruot laivu nuostūrēt BW. 30939.

Avots: ME II, 861

nùotũļât, nùotũļuôt, tr., vertrödeln: tâ nuotūļāju piecus gadus Liepājā Kronw. Refl. -tiês, zögern, trödeln, vergeblich sich bemühen: nabags nuotūļājies apnicis LP. V, 372.

Avots: ME II, 879

nùotũpuļuôt, tr., hockend, kauernd niederdrücken, abtrampeln: lāči ar ķe̦tnām auzas nuobraucījuši un nuotūpuļuojuši JU.

Avots: ME II, 879

[pãrstũrêt, herüber-, hinübersteuern.]

Avots: ME III, 179

[pā`rstũrêt, heimsteuern: pārstūrēja arī Pudiķis..., un beidzuot pat pienāca uostā Pe̦rlanta onkulis De̦glavs Rīga II, 1, 376.]

Avots: ME III, 179

pãrstũrs, übermässig schwer lernend, zu wenig begabt: galviņa tāda pārstūra Bl.

Avots: ME III, 179

I pìestũkât C., vollstopfen: kales Lis., Golg.

Avots: ME III, 298

I pìestũķêt, pìestūķît, pìestuķêt Tirs., vollstopfen: saiņi un maisi ar vilnu piestūķē̦ti Dz. V. Pēterītis pilnu muti piestūķījis Vīt. 83. staļļa augšu piestuķēja ar sienu. flintes stuobru līdz galam piestuķēja ar pulveri un skruotīm Tirs.

Avots: ME III, 298

pìestũrêt, tr. und intr., heran-, hinzusteuern.

Avots: ME III, 298

sastũkât C., Wolmarshof, (mit ù ² ) Lis., vollstopfen: s. pilnu maisu ar sienu; sastūkā (presse zusammen!) maisu, lai var sabērt visus miltus! Golg.

Avots: ME III, 750

sastũķêt, hastig und gewaltsam zusammen-, hineinstopfen: s. sienu maisā N.-Bergtried.

Avots: ME III, 750

satũjâtiês, sich zurechtmachen: nevarēja satūjāties vien Lautb.

Avots: ME III, 769

‡ satũņât Dunika, = satūļât 1. Refl. -tiês Dunika, = satūļāties 1.

Avots: EH XVI, 458

sìmttũkstuoš(i), hunderttausend: simttūkstuoš acu Vēr. II, 386. zeļ simttūkstuošām jaunu lapu Asp.

Avots: ME III, 842

slaktũzis, das Schlachthaus Brasche. Aus nd. slachthūs.

Avots: ME III, 914

stũķene: auch Mežamuiža n. Ceļi VIII, 231.

Avots: EH II, 597

stũļene grünh., = stūķis II, Kartoffelbrei.

Avots: ME III, 1109

I stũķis,

1): stuķītis (Windelkind)
- auch AP.;

3): ein ungeschickter und unachtsamer Mensch
Frauenb.; ‡

6) ein sehr wollüstiger Mensch
Frauenb.; ‡

7) eine Stampfe zum Zerstampfen gekochter Kartoffeln
Mežamuiža n. Ceļi VIII, 231.

Avots: EH II, 597

I stũķis Drosth.,

1) stùķis ² Lis. "vīstuolis": tīt stūķī, einwickeln Smilt., Serb. n. U.; stũķis PS., Jürg., stūķis Burtn., Wenden, U., stũķītis Wolm., ein Winkelkind; bē̦rnu tīt (nuosiet MWM.) stūķī (stūķītī Wolm.), ein Kind einwindeln U., LP. VI, 1034: nuomazgātuo bērniņu ve̦cmāte satina stūķī BW. I, S. 177. tiklīdz bē̦rnu nuokristī, tam jāattin kājas nuo stūķa vaļā 179;

2) ein dick angekleideter Mensch
Burtn.: saģērbies re̦sns kâ stūķis;

3) ein ungeschickter Mensch
Freiziņ; ein fauler Klotz U.;

4) stūķis Ahs., ein altes, steifes und träges Pferd:
sievišķi tik ar kādu ve̦cu stūķi drīkst braukt Ahs. n. RKr. XVII, 54;

5) ein Vielfrass
Etn. IV, 97. In der Bed. 5 wohl von stūķêt 2 abgeleitet; sonst wohl aus mnd. stuke "kleiner Haufe (Bündel)". Anders Persson Beitr. 3091.

Avots: ME III, 1109

II stũķis,

1): auch Seyershof; ‡

2) "staks" (mit ū ) Kurmene; "kamuoli nuo sagrūstiem kartupeļiem un kaņepēm" Seyershof.

Avots: EH II, 597

II stũķis Salisb., Salis, Bauske, Lambertshof, Kartoffelbrei Alt - Ottenhof, Aahof, Katzd. Abgeleitet von stūķêt 1.

Avots: ME III, 1109

‡ stũmeklis od. (die ältere Form) stũme̦kls Dunika, Kal., OB. "stumjamais kuoks": ar stūmekli stumjas pa upi (laivā stāvuot).

Avots: EH II, 597

I stũre,

1): stūres galiņā BW. 30725. (fig. von der Peitsche) bez stūres nav ne˙kāda druoša braukšana Frauenb.;

2): ein gewisser Bestandteil eines Wagens
AP.

Avots: EH II, 597

I stũre Karls., PS., U., stūris U.,

1) das Steuerruder
U., Karls., (stūre u. stūris) Bielenstein Holzb, 611, das Hauptsteuer am Hintersteven der Struse (stūre, stūris) Bielenstein Holzb. 632: nuo maza stūra Glück Jakobus 3, 4;

2) der Langbaum zwischen Vorder - u. Hinterachse
U., Bielenstein Holzb. 547 (stūre, stūris); das Eisen, mittels dessen die Femerstränge an der Achse befestigt sind Biel. n. U., der Strick (die Kette) an der Wagenachse (stūre) Dobl. n. Bielenstein Holzb. 549, Schwarden;

3) ein Döbel
Karls. Wenigstens in der Bed. 1 aus mnd. stûr(e) "Steuer".

Avots: ME III, 1109

II stũre: auch (mit ū ) Für.

Avots: EH II, 597

II stũre Sassm., stūre Konv. ² 2320, = stuore I. Nebst li. stūrỹs und estn. tūr aus nd. stur (bei Schilter und Lübben unter stôr).

Avots: ME III, 1109

stũrêt, ‡

3) s. augšā Jauns. Raksti III, 28, wecken. ‡ Refl. -tiês: s. augšām, aufstehen:
(meitas) pamuodušās un sākušas s. a. Janš. Dzimtene III, 376.

Avots: EH II, 597

stũrêt, -ẽju,

1) steuern;

2) stolzieren
Golg., Lind., Infl. n. U. (unter stuorēt); "wiederholt an einen und denselben Ort hingehn (wie es klatschhafte Weiber u. heiratslustige Mädchen zu tun pflegen)" Gr. - Buschh. (mit ù ² ): kur nu tâ stūrē? Golg. Dārtīte atkan stūre uz viņiem sātiem Gr. - Buschh. Aus mnd. sturen "steuern".

Avots: ME III, 1110

stũrgalˆvĩba, der Eigensinn, die Hartnäckigkeit U.: par tādu stūrgalvību ieme̦sts cietumā LP. IV, 123.

Avots: ME III, 1110

‡ stũrgalvniece, eine Eigensinnige A. Upītis Pirmā nakts 240.

Avots: EH II, 597

stũrgalvîgs, eigensinnig, hartnäckig U.

Avots: ME III, 1110

stũrgalˆvis: a. s. stūrgalvīti BW. 19529 var. Vgl. d. dial. Stūrkopf in Frischbiers Wrtb.

Avots: EH II, 597

stũrgalˆvis, ein Eigensinniger U.; ein schwer lernender Mensch U. (unter galva), Dickkopf Biel. I, 456.

Avots: ME III, 1110

stũriniẽks Karls."?".

Avots: ME III, 1110

III stũris Ekau, Grünwald, = stūrgalvis.

Avots: ME III, 1110

stũrmanis, der Steuermann: stūrmanītis gudrs vīrs, tas sēž laivas galiņā, kur vējiņš laivu pūta, tur pagrieza zēģelīti BW. 30860. Aus mnd. stûrman.

Avots: ME III, 1110

stũrs Bl., Grünwald, Adv. stūri U., hartnäckig St., U., Bauske, Gr. - Sessau, Grünh., Siuxt, Schibbenhof, Grenzhof (bei Irmelau), Wandsen, Dond. (mit ũ); unbegabt, schwer von Begriff Baldohn, Laidsen, Sess., morosus, difficilis Elger Dict. 259 und 262, widerspenstig (mit ũ ) Bershof: stūra galva Schibbenhof, Laidsen, Sess. tik ietiepīgs! tik stūrs! A. Brigader Ausmā 76; "= stūrīgs" L. - Wegen der grossen Übereinstimmung in der Bed. wohl entlehnt aus mnd. stûr "schwer, störrig, widerspenstig", während Fortunatov KZ. XXXVI, 45, Boisacq Dict. 902 f., Persson Beitr. 714, Petersson Balt. - slav. Wortst. 50 u. a. dies le. Wort für ein Erbwort ansehen.

Avots: ME III, 1110

I stũrs: stūra (schwer begreifend) gatva Ziepelhof, (mit ū ) Stuhrhof. s. ("apruobežuoti tiepīgs") cilvē̦ks Stuhrhof.

Avots: EH II, 598

‡ tũdiêviņš ² Kl.-Roop, ein gewisser Vogel; vgl. dūdieviņš.

Avots: EH II, 707

‡ II tũks, ein gewisser Kleiderstoff: tūka svārku nevalkā! BW. 3493, 1. Aus d. Tuch.

Avots: EH II, 707

tũkstan̂ts ² Dond., = tūkstuotis. Aus dem Kurischen.

Avots: ME IV, 279

tũkstuošais, der tausendste: simtiņš gaja manis gūt, tūkstuošais nesaguva BW. 13532 var.

Avots: ME IV, 279

tũkstuošgalˆvaîns, tausendkopfig: tūkstuošgalvainuo cilvēku mežu A. Brigader Daugava I, 159.

Avots: ME IV, 279

tũkstuoškā`rt, Adv., tausendfach: es... tev tūkstuoškārt pateicu Gesangbuch 63, 8.

Avots: ME IV, 279

tũkstuoškā`rtîgs, tausendfach: tūkstuoškārtīga atbalss MWM. XI, 288. mute tūkstuoškārtīga Gesangbuch 270, 1.

Avots: ME IV, 279

tũkstuoškràsaîns, tausendfarbig Vēr. I, 1192.

Avots: ME IV, 279

tũkstuošniẽks,

1) "einer, der sein Geld nach Tausenden zählt"
Celm., ein Reicher: Dadzi viņš turēja par tūkstuošnieku Dz. V. nuo skrīverīša uzsities par simtu tūkstuošnieku (Besitzer von Hunderttausenden) A. v. J. 1897, S. 850. viņš pieķē̦ras tē̦va izme̦klē̦tajai tūkstuošniecei A. v. J. 1902, S. 244;

2) ein Tausendrubelschein.

Avots: ME IV, 279

tũkstuošreiz, tausendmal.

Avots: ME IV, 279

tũkstuotis: mit û Auleja; tūkstuošiem rēķināja BW. 12737, 5 var.

Avots: EH II, 708

tũkstuotis (li. túkstantis),

1) tūkstuotis Adiamünde, AP. (mit uõ), Līn., Ruj., Salis, (mit uô) PS., tùkstuotis ² Lös., Prl., (mit uô ) Kl., tūkstuotis U., tūkstuots, tūkstuote Rainis Vēja n. 1. 27, tūkstuôšs Serbigal, (mit uô ² ) Iw., tùkstuošs ² Krāslava, Nerft, Preili, tûkstušs Aahof n. FBR. IV, 43, tūkstuša, tùkstužs ² Mar. n. RKr. XVII, 141, N.Laitzen n. FBR. VIII, 41, N.-Rosen, acc. s. tùstušu ² Aahof n. FBR. N, 43, substantivisch gebraucht, das Tausend: puisis saņēmis nuo fabrikanta tūkstuotu Dīcm. pas. v. I, 75. uz beidzamuo tūkstuoti nuodzīvuojies, ganz heruntergekommen Grünh. viņš sarakstījis nuo tūkstuota līdz pus˙uotra tūkstuotam lugu A. v. J. 1896, S. 313. dažuos pagastuos ir līdz pus˙uotrai tūkstušai zemes pieprasītāju Latg. 1922, VI, 21. atdzina trīs tūkstuoti veršu LP. VI, 638. paņema visi trīs tūkstuoti ebenda. - gadu tūkstuotis, das Jahrtausend;

2) tūkstuots, tukstuoš U.; Golg., Salis, tūkstuošu, tausend:
ar tūkstuots puķēm A. v. J. 1896, S. 756. uz viena cirtiena tūkstuots cilvē̦ku nuotriec LP. VI, 956. līdz simts tūk-stuots ubagu A. v. J. 1896, S. 320. tūkstuoš jūdzes LP. VI, 956. lāči ve̦lnu sapluosījuši tūkstuošu gabaluos 727. Auch adjektivisch: purvs ņudzēja . . . nuo tūkstuošu tūkstuošam čūskām LP. VII, 1263. S. Le. Gr. § 336 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 707.

Avots: ME IV, 279

tũļa: auch Allend., AP., Kand., Lesten, Orellen, (mit û) Lubn., Saikava; ej, tūļiņa, tu pa˙priekšu! BW. 21925, 2.

Avots: EH II, 708

tũļa Arrasch, Bauske, Jürg., Kurs., Ruj., Salis, Salisb., Selg., Stenden, Widdrisch, tûļa Erlaa, Gr.-Guschh., Kalz., Kl., tûļa ² MSil., tūļa ² Bers., Golg., Prl.. Sessw., Stom., tūļa U., Spr., Lenzenhof n. Etn. II, 17, Dond., Fest., Lasd., Laud., comm., wer mit nichts fertig wird ("kam darbs neveicas") U.: es tā tūļas negribēju, man tas tūļa (Var.: tūlis) gadījās: divi stundas kājas āva, trešuo jūdza kumeliņu BW. 21872. man zūd . . . cerības uz šuo tūļu . . . tas ne˙kad nevar saņemties un ne˙kuo neizdara Janš. Bandavā I, 286. kamē̦r tie tūļas uzsliesies nuo migas Veselis Saules kapsēta 116. tūļu pasteidzināja drīzāk ar dziesmiņu . . . BW. I, S. 330. Zu tūls II.

Avots: ME IV, 281

tũli (unter tũlin): tũ˙li Allend., AP., Orellen.

Avots: EH II, 708

tũļîgs: auch (mit û) Saikava.

Avots: EH II, 708

tũļîgs AP., (mit û) Bers., Kalz., schwerfällig, (bei der Arbeit) langsam, saumselig Wid., Bers., Fest., Lasd., Laud.: tas ir tūļīgs kâ pļāpa sieviete Rainis. biedri bija tādi tūļīgi Saul. III, 185. tūļīgi panāksnieki BW. 26122, 9. tūļīgi vilcinādamās A. v. J. 1896, S. 411.

Avots: ME IV, 281

tũlin: tũ˙lin Allend., Orellen.

Avots: EH II, 708

tũlin AP., Ruj., Serbigal, tūlin N.-Schwanb., tũ˙liņ Adiamünde, C., tũliņ Schlehk n. FBR. VII, 52, Salis, tūliņ ² KL, Nerft, Prl., tûliņ Kr., tūliņ U., tū˙leņ ² Krāslava, tūleņ Pas. V, 264 (aus Asūne), (mit û) Preili, tūlīn U., tūlī RKr. XVI, 195, tũli AP., tūliņās LP. VII, 155, tūliņas JK. III, 2, tūliņe̦s Suhrs n. FBR. VII, 52, tūlīnas U., tūliņī LP. V, 19, tũlĩt C., Iw., Līn., tûlît Mar. n. RKr. XVII, 146, tūlît ² Kl., tūlīt U., tûlîts Mar. n. RKr. XVII, 146, tũlîtan ² Preekuln, tūlitan Pas. III, 464 (aus Serbigal), tũlĩtâs ² Zabeln n. FBR. IV, 67, Kand., Selg., tũ˙lītâs ² Iw. n. FBR. VI, 56, tūlītās Pas. IV, 310 (aus Smilt.); V, 311 (aus Serbigal), tũlĩtês Drosth., tūlī˙tēs Saussen (n. BB. XII, 234), tūlitiņ BW. 23592, tūlītnes Pas. III, 369 (aus Dond.), Adv., gleich, sogleich, sofort: tūlin atskanē̦s pē̦rkuonīga balss Vēr. II, 56. man miedziņš tūlī nāca BW. 6806 var. (aus Ahs.). viņš būs tūlī pa˙galam LP. VI, 909. taisāties, mani pieci bāleliņi! duj tūlīt vakarā, trīs nuo rīta saulītē RKr. XVI, 178. Beruht wohl auf einem *tū˙le, gebildet wie nūle. Zum -le s. Le. Gr. § 590; *tū "hier", auf das auch tūdaļ und tuvs weisen (vgl. auch tūr und apr. stwi "da" mit stw- wohl aus *stū), ist wohl einem *kū (= ai. und av. kū "wo" ; vgl. auch gr. rhod. ό'πῡς "wohin" und alb. ku, mcymr. cw. li.- le. kur, apr. quei [aus *kū-ei] "wo") nachgebildet. Zu den verschiedenen Ausgängen des le. Worts vgl. nūlīt, nūleņ (unter nule), tagad(iņ) u. a. Zur Bed. vgl. r. тут-же "sogleich". Über das ähnlich lautende und gleichbedeutende li. žem. tūlỹd (auch tulỹt LitMnd. I, 138) s. Büga KSn. I, 112.

Avots: ME IV, 280

‡ tũlī˜nãm Frauenb., = tũlin.

Avots: EH II, 708

‡ tũlinās Remten, = tũlin.

Avots: EH II, 708

tũlis: tuos uzvar pat ... tūļi Blaum. Raksti IX ⁴ (1937), 24.

Avots: EH II, 708

tũlis Dond., tùlis ² Bers., Warkh., Warkl., tūlis U., Etn. III, 181, = tūļa: tas ir gan viens tūlis, atkal nuokavējis sēšanu Dond.; "ein Stätischer, der nicht gerne von der Stätte geht" L.

Avots: ME IV, 280

‡ tũ˙lĩtanās Orellen n. FBR. XI, 43, = tũlin.

Avots: EH II, 708

‡ tũ˙litās Salis, = tũlin.

Avots: EH II, 708

tũ˙lĩtâs (unter tũlin): auch Behnen, Lesten, Orellen, (mit ū` ² ) Siuxt.

Avots: EH II, 708

‡ tũ˙litẽm Orellen, = tũlin.

Avots: EH II, 708

‡ tũ˙lite̦n Orellen, Seyershof, (mit -en) Allend., Wainsel, = tũlin.

Avots: EH II, 708

tũlĩtês (unter tũlin): tûlītēs Erlaa, tû˙lîtês Linden in Kutl.

Avots: EH II, 708

tũmelêtiês PS., -ẽjuôs, = tumulêtiês, (bei der Arbeit) zögern, saumselig sein: svešais gan tūmelējas, nestāsta, bet zaldāts uzstāv, kamē̦r šī visu uzstāsta Pas. IV, 232 (aus Serbigal). Zu tūma.

Avots: ME IV, 281

tũņa Planhof, Sessau, tùņa ² Meiran, tûņa Bers., Erlaa, Lubn., tûņa ² MSil., comm., = tūļa; ein Schwerfälliger, Ungeschicktsr; ein Saumseliger MSil., Adsel-Schwarzhof: Zu tauņât II:

Avots: ME IV, 282

‡ *tũņât, zu erschliessen aus ‡ satũņât.

Avots: EH II, 708

tũņâtiês Dunika, tûņâtiês Bers., tûņâtiês ² MSil., tūņâtiês N.-Peb., -ãjuôs, tūņuôtiês Dunika, tūņuôtiês Lubn., Meiran, tùņuôtiês ² Odensee, tûņuôtiês ² Mitau, = tūļât 1.

Avots: ME IV, 282

tũpât, Refl. -tiês: "patupus iet vai dejuot" Seyershof.

Avots: EH II, 708

tũpât Nötk., -ãju, refl. tũpâtiês Nötk., sich wiederholt niedersetzen oder hocken: pie caurejas jātūpājas Nötk. Zu tupêt.

Avots: ME IV, 282

tũpele: auch Tdz. 47574.

Avots: EH II, 708

tũpele N.-Bartau n. RKT. XVI, 1871, eine, die bei der Arbeit langsam ist: tūpele, tūpele tā dē̦la māte: trīs dienas tūpelēja gar vienu bizi RKr. XVI, 187. Vielleicht zu tupêt; vgl. tūpļâtiês.

Avots: ME IV, 282

tũplis C., Karls., Līn., Pe̦nkule, PS., Selg., Sessau, Siuxt, Stenden, Widdrisch, (mit ù ² ) Prl., Sessw., das Gesäss Aps., U.; Hinterteil des Vogels Kokn. und W.-Livl. n. U., Grtinh., (mit ũ ) Drostenhof, Salis, Ubbenorm: krītuot bē̦rns var nuosist tūplīti JK. VI, 52. - tūpļa de̦sa (Dond.) od. t. zarna Preip. 20; Konv. ² 749, anus. Zu tupêt.

Avots: ME IV, 282

tũpšļâtiês Bauske, PS., -ãjuôs; tūpšļātiês, sich bald setzen, bald aufstehn Lind. n. U., (in ironischer Bed. gebräuchl.) Mag. XIII, 3, 54; sich oft niedersetzen Ronneb., Smilt. und Trik. n. U.: kas tie tādi, kas tur pa grāvi tūpšļājas? wer sind die, die im Graben sich bald setzen, bald aufstehn? Mag. XIII, 3, 54.

Avots: ME IV, 282

*tũpsle (erschlossen aus tũpsel Dond.),

1) der Hinterteil einer Gans od. Ente
(mit û ) Dond.;

2) "uz āru izliecies drêbes gabals; tūte" Dond.: jaunas muodes svārkiem ir tūpsles pakaļā Dond. kāda tūpsle te karājas pie sāniem? - tā kabata iznākusi laukā ebenda.

Avots: ME IV, 282

tũpslis: auch (mit û ² ) Seyershof.

Avots: EH II, 708

tũpslis Ruj., Salisb., tūpslis Linden (in Kurl.), U., = tūplis; tūpšļa kauls MWM. VI, 728; das Becken (anatom.).

Avots: ME IV, 282

tũpstîtiês Wolmarshof, = tupstîtiês, sich wiederholt hinhocken U.

Avots: ME IV, 282

tũpulis AP., = tūplis: kad vista ir aptukuse, tad viss tūpulis ir ar taukiem un vairs nevar izdēt AP.

Avots: ME IV, 282

tũpuļuôt Drosth., Nötk., sich wiederholt niedersetzen od. hocken AP., N.Peb., Welkenhof: zaķis tūpuļuo, klausās, nuovē̦ruo apkārtni N.-Peb. uoguotāji un sēņuotāji tūpuļuo ebenda. kūru guni, tūpuļuoju BW. 34611, 3.

Avots: ME IV, 282

tũšņât AP., -ãju, keuchen, stohnen: guovs būs pārē̦dusies tūšņā vien AP. Zu tušņât.

Avots: ME IV, 283

tũta Mitau, PS., Serbigal, tùta ² Nerft, tũte AP., C., Dond., Iw., Lrn., Salis, Salisb., tūte U., eine Tüte, Düte. Nebst li. tūčà "Düte" aus mnd. tute dass.

Avots: ME IV, 283

tũtaînis Siuxt, ein Männerhemd mit glatten Armeln (ohne einen Querl).

Avots: ME IV, 283

‡ tũtaîņš ² kre̦kls Siuxt, = tũtaînis.

Avots: EH II, 709

I tũte: auch Bixten.

Avots: EH II, 709

I tũte Līn., Wenden, die Kraft, Energie: tam jau tūte laukā Etn. II, Līn. Wain., Wenden, der ist (bei der Arbeit) ganz ermüdet. (kādum) tūti izdzīt Wenden, (jem.) bei der Arbeit abhetzen, ermüden. Etwa zu ai. tāuti "ist stark", tūya-ḥ "stark", aksl. tyti "fett werden" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 706 f.)?

Avots: ME IV, 283

tũtere Wolmarshof = tũta, die Tüte Harder n. U.

Avots: ME IV, 283

‡ *tũtêt, zu erschliessen aus iztũtêt.

Avots: EH II, 709

tũtuôt (li. tūtúoti "tufen") C., tuten, blasen; klagen, wehklagen Depkin n. U.: paņēmies āža ragu iet par kalnu tūtuodams (Var.: taurē̦dams) BW. 30600 var. gulbji . . . pe̦ld tūtuodami 31955, 2. nu aizgāja bāleliņi kâ gulbīši tūtuodami 26160. atnāk tautas, aizve̦d meltu, paliek māte tūtuojuot (Var.: dūduojuot) 17308, 2. kuo tu sēdi tūtuodama kâ baluodis? Kaudz. M. 319. viņa priekšgājējs jau sēd . . . un tūtuo . . . katorga tam neizbē̦gama Austriņš M. Z. 40. tie sāka prātuot un tūtuot Kundziņš Kronv. 215. egļu skujās vējiņš klusu tūtuo R. Sk. II, 34. zaķu tūtuošana JR. V, 23. Wohl von tūta abgeleitet.

Avots: ME IV, 283, 284

tu˙tũ! Līn., Segew., lnterjektion, bezeichnend, dass jem. od. etwas nicht anwesend, nicht vorhanden ist (in der Kindersprache): bē̦rni aizslēpjas aiz sava priekšautiņa un sauc: tutū! Rainis Göˉte V, 43.

Kļūdu labojums:
tu˙tũ = tutũ, tu˙tũ

Avots: ME IV, 275

tũža AP., Funkenhof, Serbigal, Wrangelshof, tūža Lubn., Peddeln, tūža N.-Peb., Smilten, Trik., comm., = tũļa: tas cilvē̦ks ir gatavs tūža, viņš tūžājas, viņam ne˙kas neveicas N.-Peb. sēsties, tūža, kamanās! kuo tik ilgi tūžuojies? BW. 17918. bāliņš tūžas (Var.: tūļas) negribēja 21925. Zur wurzel von tūļa?

Avots: ME IV, 284

tũžâtiês Lindenhof (bei Wenden), Renzen, tūžâtiês N.-Peb., -ãjuôs, tūžuôtiês, = tūļât 1: kuo tik ilgi tūžājies (Var.: tūļājies; tūžuojies 17918)? BW. 22775 var. Vgl. auch tuožâtiês.

Avots: ME IV, 284

tũzis Jürg., (mit ù ² ) Golg., Meiran, Sessw., der Daus, das Ass in der Karte U. Vgl. tuza und dūzis, dūze, li. túzas.

Avots: ME IV, 284

utũzis,

1) eine ganz jämmerliche Behausung:
man pašam negribas tanī nabaga utuzī līst A. v. J. 1900, S. 293;

2) ein Lausbube
Wolm. u. a.

Avots: ME IV, 311

uzstũkât, ‡

2) gewaltsam aufstehen machen
Nerft: kas tad tevi tâ šuodien uzstūkājis? Veselis Dienas krusts 21.

Avots: EH II, 735

uzstũkât Nieder - Kurl., mühsam aufstreifen.

Avots: ME IV, 385

uzstũrêt, ‡

4) = uzšũpât: puiši centās u. (šūpuotnes) juo augstāki Birznieks-Upītis Pel. akm. stāsti (1938) 42.

Avots: EH II, 735

uzstũrêt,

1) hinaufsteuern (ein Boot)
Spr.;

2) steuernd geraten lassen auf:
u. kam laivu virsū;

3) so auch reflexiv, angsam und mühsam (mit einem Fuder) hinaufgelangen:
uzstūrēt(ies) ar ve̦zumu kalnā Stepden.

Avots: ME IV, 385, 386

uztũtuôt,

1) ein wenig (auf einem Horn) blasen:
uztūtuo ar savu tauri! C.;

2) (auf einem Horn) blasend aufwecken:
uztūtuot kuo nuo miega Bauske.

Avots: ME IV, 394

vā`rtũzis, eine Pforte mit einem Dach darüber Schibbenhof; "sevišķa vieta pie vārtiem, kur zirgus pabrauc" in Grünw. gehört; "ein Obdach für Wagen" Fehteln, Meselau, Seltingshof; "vieta, kur ierīkuoti vārti": škūnim tādas lielas duris kâ vārtūzis Schibbenhof. Zur Form vgl. vãgũzis.

Avots: ME IV, 511

apstūkņîtiês,

1) sich vermummen, einwickeln
(Peņg.), cf. stũķis;

2) le̦dus tā apstūkņījies (zusammengepresst),
ka viss ūdens gāžas par malām A. X, 1, 417;

3) sich verblüfft als ein kleines Kind anstellen
L.

Avots: ME I, 127

‡ atstaukât Golg., = atstũkât 1.

Avots: EH I, 171

atûkšķêt ² , (atũkšķêt Smilt.), atûkstêt ² , atûkšêt ² , intr., entgegenjodeln, auf einen Ruf antworten Dond.

Avots: ME I, 206

[* dẽ̦stus: dẽ̦stũ likt sē̦klas, Samen in die Keime legen Wolmar u. a.]

Avots: ME I, 464

kaltuons, Weichselzopf Mag. IV, 2, 120: kaltuons - slapja galvas ēde Konv. ¹ [Nebst li. kaltũnas aus r. колтýнъ.

Avots: ME II, 146

latukas, der Lattich. [Nebst li. latũkai aus mnd. lattuke dass.]

Avots: ME II, 425

lĩdzsãnu * trijstũris, ein gleichschenkliges Dreieck.

Avots: ME II, 482

‡ nùotupuļuôt, = nùotũpuļuôt: sē̦tmalīši nuotupuļuoti Aps.

Avots: EH II, 103

‡ nũskans Salis, = tũļîgs.

Avots: EH II, 29

satūkšt (unter satūkt): auch Bērzgale; zirņus taukšē: zirņi pēc tam mīksti un brūni satũkš(ķ)uši N.-Peb. aitām, pirmuo pavasaŗa zâli ē̦duot, žuokļi satūkš Lttic. 255 (aus Planhof).

Avots: EH XVI, 458

‡ II stùoķis ² PV., = stũķis I 5.

Avots: EH II, 598

stūkât, -ãju,

1) stũkât Wolm., stûkât Jürg., stùkât ² Lis., Golg., Saikava, stopfen
Baldohn, Mor., Lennew,, Schujen, Roop, Smilten, Serben, Wolfahrt: stūkāt vilnu maisā Wolm.;

2) stũkât Neuhausen, stûkât ² Amboten, (ein glühendes Stück Eisen mit dem Hammer) kürzer schmieden:
kalējs stūkā dzelzi;

3) auf und niederfliegen:
uodi stûkā Saikava; kuo tu stùkā ² ? Laud., lasd. (sage man zu einem sehr Unruhigen, der nirgends stehen bleiben kann);

4) "?": piekusu arājiņu stūkādama (Var.: stādīdama ) BW. 10368, 2;

5) - stūķêt 4 um Hasenpot [mit ū ] zu einemsaaumseligen oder faulen Menschen; um Tirsen - zu einem Streitenden. Wenigstens in den Bedd. 1-2 nebst stūķêt aus mnd. stuken (in Grimms Wrtb. unter stauchen) "stossen".

Avots: ME III, 1109

tîtne, ‡

4) = tũta: pasniedz Ancei papīra tītni Blaum. Raksti VI ⁵ (1939), 325.

Avots: EH II, 687

‡ tùkstùoša ² Kalupe, Līvāni, Pilda, Skaista, Višķi, = tũkstuotis.

Avots: EH II, 707

‡ tūkstuosis, = tũkstuotis: 21 tūkstuosi rubļu atvētējis Pēt. Av. III, 382.

Avots: EH II, 707

‡ tūkstuoškārtām Blaum. Raksti X ⁴ (1938), 14, = tũkstuoškā`rt.

Avots: EH II, 707

‡ tūlājs, = tũlītẽjs; viņas tūlāja izpildīšana tika aizkavē̦ta Pēt. Av. III, pielik., 13.

Avots: EH II, 708

tūļât, -ãju,

1) tūļât Siuxt, tûļât Gr.-Buschh., tūļât U., Spr., tūļuôt U., refl. tũļâtiês AP., Bauske, Līn., Nötk., PS., Ringen, Widdrisch, tùļâtiês ² Bers., Kalzenau; Kl., Sessw., tūļâtiês Spr., Erlaa, Ermes, Fest., Lasd., Laud., Wessen, tūļuôtiês U., (mit û) Bers., Kalz., säumen, langsam sein, zögernd an die Arbeit gehn U., ungeschickt bei der Arbeit sein: viņš tūļājas un tūļājas, un ne˙kas neveicas, ruokas kâ sasietas AP. kuo tu tur tūļājies, ka ne˙kā neesi padarījuse! Wain. netūļājies tik ilgi, bet nāc žigli uz darbu! Bers. kuo tik ilgi tūļuojies (Var.: kavējies)? BW. 8076 var.;

2) tūļât, tūļuôt, refl. tūļâtiês Kurs., tūļuôtiês Ruhtern, Ulpisch, langsam gehn, sich langsam fortbewegen:
es tūļāju, es te̦kāju BW. piel. ² 4993. saimniece . . . tūļuoja uz istabas pusi Ed. Cālītis. starpa, pa kuru tūļuojās prusaki Kļav. kas me̦lns tūļuojas uz šuo pusi Ruhtern, Ulpisch;

3) tūļuôt, einwickeln, einhüllen Ruhtern, Ulpisch;

4) tūļât, tūļuôt, tūļuôtiês, schwatzen ("wenig bekannt") U. Refl. -tiês,

1) s. tūļât 1;

2) s. tūļât 2;

3) tūļuôtiês, sich einwickeln, sich einhüllen
(gew. in der Zstz. mit sa- ) Ruhtern, Ulpisch;

4) s. tūļât 4. Zur Bed. 2 vgl, auch poln. tułać się "sich herumtreiben".
In der Bed. 4 zu an. ƥylia "reden" und ae. ƥyle "Redner".

Avots: ME IV, 281

‡ tùle ² Oknist, = tũlin.

Avots: EH II, 708

tū˙leņ (unter tũlin): auch Višķi.

Avots: EH II, 708

tūlī: tũ˙lĩ Blieden.

Avots: EH II, 708

tûliņ (unter tũlin): auch Edaa, tù˙liņ ² Oknist.

Avots: EH II, 708

tūlīn (unter tũlin): tũlĩn ² Iw., tũ˙lĩn Puhren.

Avots: EH II, 708

tūlīt: tũ˙lĩt Orellen, tù˙lît ² Oknist, tû˙lît Linden in Kurl.

Avots: EH II, 708

tūlitan (unter tũlin): tũ˙litan Orellen, Wainsel.

Avots: EH II, 708

tūlītan (unter tũlin): auch Pas. VII, 348.

Avots: EH II, 708

‡ tùlitiņes Rojen n. FBR. XIII, 80, = tũlin.

Avots: EH II, 708

tùmu Renzen, Wolmarshof, tûmu ² Ruj., Salisb., tūmu U., tûmi ² Salis, tūmi Biel. 1632 (aus Salisb.), Adv., = tuvu, nahe: ellē augt tev, tautieti, ne tik tūmu (Var.: tuvu) nāburguos! BW. 9614 var. tũmi (Var.: tuvu) ve̦sta ļaudaviņ[a] 22411, 3 var.

Avots: ME IV, 281, 282

tûna A.-Laitzen, N.-Rosen, tũna Aahof, Hopfenhof, tūne Serbigal, ein Zaun aus schräg liegenden Holzscheiten; šī zediņu sē̦ta sagāzusies tūnā (= uz vienu pusi) Mar. Aus mnd. tûn "Zaun"; auffällig ist der le. Stosston.

Avots: ME IV, 282

tūpaļât Alksnis-Zundulis, -ãju, tũpaļâtiês Nötk., = tūpuļuôt.

Avots: ME IV, 282

tūpļât(iês), -ãju(ôs),

1) tũpļât Nötk., = tūpuļuôt: tūpļājas kâ vista uz dēšanu Alksnis-Zundulis. nuotukusi vista tũpļājas Siuxt;

2) lässig arbeiten
(mit ũ) Siuxt: ja cilvē̦ks negrib dažreiz strādāt un dara kaut kuo, lai tikai laiku vilcinātu, tad saka: "kuo tu te tũpļājies!" Schrunden.

Avots: ME IV, 282

tūpļât(iês), -ãju(ôs),

1) tũpļât Nötk., = tūpuļuôt: tūpļājas kâ vista uz dēšanu Alksnis-Zundulis. nuotukusi vista tũpļājas Siuxt;

2) lässig arbeiten
(mit ũ) Siuxt: ja cilvē̦ks negrib dažreiz strādāt un dara kaut kuo, lai tikai laiku vilcinātu, tad saka: "kuo tu te tũpļājies!" Schrunden.

Avots: ME IV, 282

tūptiês (li. tũptis "sich niederkauern") U., = tuptiês.

Avots: ME IV, 282

tûr ² : tũr Grenzhof n. FBR. XII, 13, dort (von einem sehr fernen Ort).

Avots: EH II, 708

‡ tùstuotis ² Lubn. n. FBR. XVII, 132, = tũkstuotis.

Avots: EH II, 709

II tūte, s. tũta.

Avots: ME IV, 283

I tutenis Dr., Arrasch, Bauske, Kalleten, tute̦ns U., Dond., Drosth., Golg., Kaizenau, Lös., Meiran, Salisb., Sessw., Sonnaxt, tutens Mag. IV, 2, 152, BieIenstein Holzb. 585, Katzd., Wessen, tutans Kand., tutins Sussei n. FBR. VII, 132, Bers., Erlaa, Gr.-Buschh., KI., Pilda, Warkh., Warkl., Wessen, Demin. tutentiņš BW. 19371, ein grosses Dolchmesser; tutans Mag. XIII, 2, 44, ein Messer mit einem Holzstiel: maizes griêžamuo tute̦nu Duomas I, 926. ve̦cmāte nuogriêza ar tuteni nabu BW. I, S. 186. tutins Zaļmuiža "ein altes, stumpfes Messer". Nebst *tate zu li. (in Dusetos) tũtinas "ein grosses Messer".

Avots: ME IV, 274, 275