tamē̦t N.-Peb., seit der Zeit: kamē̦t jaunā te ieradās, tamēt man te vairs ne˙kas nepiede̦r; "= tamē̦r" Wid.

Avots: ME IV, 129

tamē̦t: "solange, unterdessen" (tamẽt) A.-Autz, Smilt.; "soweit" (tamẽt) Amboten: iebridu ūdenī t.

Avots: EH II, 666