taražât,

1) auch taražêt, taražuôt, = tarašât: visu dienu taražāja gar kumeliņu BW. piel. ² 21081. līdz tu vienu (dziesmu) taražēsi, es deviņas izdziedāšu 856, 3 (aus Edw.) visu dienu taražuoja gar savu māsu 21081;

2) Unsinn reden, schwatzen Amboten,
Funkenhof, Warkl. Vgl. auch aptar(a)žât.

Avots: ME IV, 132

taražât,

2): kādas tu blēņas taražā! Janš. Līgava I, 54.

Avots: EH II, 667