tarkšis

tar̃kšis PS., Wolmarshof, (mit ar̂) Golg., eine Art Schnarre, Klapper; tar̃kšis AP., Drosth,, ein Schwätzer.

Avots: ME IV, 133


tarkšis

tar̃kšis: dzinēji ... dzīs zaķus ... ar balsi, plakšiem un tarkši Zeiboltu Jēk. Dzimt. Vēstn. 1916, № 141.

Avots: EH II, 667