taržāt

taržât "?": tik ilgi taržāja (= taražāja, tarašāja?) gar māsas pūru BW. 16673. Vgl. auch aptaržât.

Avots: ME IV, 134

taržât: "pļāpāt, ļe̦rkāties" (mit ar̃) Gramsden.

Avots: EH II, 667