tenkot

te̦nkuôt, s. te̦nkât. Subst. te̦nkuôšana, Tändelei Mag. IV, 2, 150.

Avots: ME IV, 164


tenkot

te̦nkuôt: Andrejs nekautrējās ... t. ar meitām, ka ... Delle Neg. nieks 87.

Avots: EH II, 675