tebēka

te̦bē̦ka,

1) te̦bē̦ka PS., Serbigal, Demin. tebēciņš Saikava, tebečiņš BW. 2373 var. (aus Lubn.); 11988, der Tabak;

2) Demin. tebeciņa "?": tebeciņa (raudzējamā tabaka?) rauga māte VL. SDP. III, 37.

Avots: ME IV, 152


tebēka

te̦bē̦ka,

1): auch Smilt.; "tebečiņš" ME. IV, 152 zu verbessem in "tebeciņš".

Avots: EH II, 672