tèikât ² Lubn., -ãju, erzählen, (über jem. oder etwas) sprechen: ļaudis teĩkāja, ka nu viņu muocīšuot Janš. Mežv. ļ. I, 363. kuo šuodien tirgū dzird teikājam II, 251. ne˙vienam ne˙kuo neteikā Janš. Čāp. 37; "rühmen, preisen".

Avots: ME IV, 156

tèikât ² : ‡ Subst. teikājums, Erzähltes: muļķīgs tik viens, kā uotrs t. Janš. Līgava I, 233.

Avots: EH II, 673