temuļot
1 te̦muļuôt, Unnützes, Ungehöriges sprechen Wain. Refl. -tiês, Unsinn treiben, Unarten begehen: te̦muļuojies tik vien - būs bruzda! N.-Bartau.
Avots: ME IV, 163
Avots: ME IV, 163
temuļot
II te̦muļuôt, unbeholfen, ungewandt gehen: vīrelis pārsteigts izbrīnījies un laikam nesaprazdams, kas īsti nuoticis, baitgi te̦muļuoja pruojām Janš. Mežv. ļ. II, 237.
Avots: ME IV, 163
Avots: ME IV, 163