tenderēt

teñderêt Drosth., Salis, (mit èn ² ) Sessw., taumeln; steif gehen (mit èn ² ) Vīt., Warkl.; hinken: kungam piederēja klibu kāju vagarīt[i]s; kâ tas kuoši tenderēja pa tiem kunga tīrumiem BW. 31477 var. Vgl. denderêt.

Avots: ME IV, 163