terkšķêt terkšķinât, s. terkšêt.

Avots: ME IV, 167

terkšķêt: ein Schallverbum (mit e̦r̃) Kand.; (žagatas) pa birzi plūkšķināja un terkšķē̦damas aizlaidās pruojām Blaum.

Avots: EH II, 676