ārprātināt
‡ ârpràtinât,* wahnsinnig machen, die Vernunit verlieren lassen: tieksme pēc tevis mani ārprātina J. Veselis Saules kaps. 142.
Avots: EH I, 195
Avots: EH I, 195
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'tieksme' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'tieksme' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (8)
duša
iečaloties
‡ ìečaluôtiês, (plötzlich, für eine kurze Zeit) zu murmeln (schwatzen) anfangen: tieksme... ie. kâ strautam Virza Straumēni3 213.
Avots: EH I, 507
Avots: EH I, 507
retu
re̦tu, re̦tum, re̦tumi, re̦tumis U., Ronneb., re̦tums, re̦tumš, re̦tumiem, Adv., selten; undicht: man bij re̦tu nauda Seewald. re̦tu viņu dabūja redzēt Purap. krūmiem auga me̦lni alkšņi, re̦tum (Var.: re̦tums) vien uozuoliņi; pulkiem jāja kalpa puiši, re̦tum vien saimenieki BW. 14247 var. re̦tum (Var.: re̦tums, re̦tumš) auga gudri vīri, re̦tum re̦sni uozuoliņi 31359. tikai re̦tumi nāca sakarā ar tām pe̦rsuonām A. XI, 474. tas nuotiek re̦tumis U., das kommt selten vor. vīnu re̦tums dzer BW. III, 1, 73. tieksmes un dziņas... tikai re̦tums vairs uzliesmuoja Veselis Saules kapsē̦ta 56. viņa smējās tikai re̦tumš C. T. R. 32. ik˙dieniņas kājas āvu, re̦tumš galviņ[u] sukāju BW. 1011 var. re̦tumš tāda sava māte, kāda man sveša māte 4198 var. tā atnāks re̦tumiem 269, 3. ar nāburgu (alu dzēru) ik dieniņas, ar bāliņu re̦tumiem 19555. viņš tikai re̦tumiem nuo turienes izgāja Vēr. v. J. 1903, S. 21. tikai re̦tumiem zivs paplunkšināja niedrājā Blaum.
Avots: ME III, 515
Avots: ME III, 515
sievietisks
siẽviẽtisks, siẽvietîgs Wid., weiblich: sievietiskā kairināšanas tieksme Veselis Daugava 1928, № 4, 428; sievietīga sieviete Asp. ļaudis nepadara par daudz gļē̦vus un sievietīgus MWM. VI, 58.
Avots: ME III, 862
Avots: ME III, 862
tieksma
tīkmete
versme
versme (li. versmė˜ "die Quelle"),
1) ver̂sme Bers., C., Erlaa, Golg., KL, Kr., Laitzen, Lubn., Mar., Meiran, Nötk., Ogershof, Peb., Ronneb., Saikava, Sessw., Smilt., Warkl., Wolmarshof, Zvirgzdine, ver̂sme 2 Arrasch, Jürg., Orellen, Ramkau, versme U., Spr., die Glut, Lohe, Hitze, der heisse Luftstrom aus dem Ofen
(unbek. in Dond., Dunika, Mahlup, Oknist, Selg., Stenden, Wandsen): uguns versme LP. III, 65. krāsnī briesmīga versme Mar. n. RKr. XV, 143. kad uzme̦t pirtī uz akmeņiem ūdeni, tad nāk tāda versme, ka ne˙maz pretī nevar stāvēt Ramkau. tur nāk karsta versme pretī Pas. II, 240 (aus Nogallen). zābaki uzkārti uz pašas ver̂smes Warkl. krūts ir pilna versmes Austriņš Naidnieki 21. dvaša ... kâ valga versme Vēr. I, 928. neizturama saules versme Daugava I, 1060. katrai versmei ir tieksme atdzist 695. (fig.) bē̦du versmēs sūtu Diez. sadeva viņam krietnu versmi (mit Worten) Lubn. vārdi.., izskanēja patiesi un kâ nuo dziļās versmes A. Brigader Daugava I, 563. tās (= duomas) sabruka izmisuma versmē 694;
2) "Zugwind":
tu jau sēdi pašā versmē Linden-Birsgaln;
3) heftige Kälte:
saulei le̦cuot ir pati ver̂sme Warkl.;
4) "?": katram bija savs prieks, sava versme un savs saucējs Veselis Saules kapsēta 40. Wenigstens in det Bed. 1 zur Wurzel von vir̂t, s. Leskien Abl. 356, Trautmann Wttb. 361 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 269.
Kļūdu labojums:
versme U., = versme U. (auch ve̦rsma und ve̦rsms unter vē̦rsma),
Avots: ME IV, 541, 542
1) ver̂sme Bers., C., Erlaa, Golg., KL, Kr., Laitzen, Lubn., Mar., Meiran, Nötk., Ogershof, Peb., Ronneb., Saikava, Sessw., Smilt., Warkl., Wolmarshof, Zvirgzdine, ver̂sme 2 Arrasch, Jürg., Orellen, Ramkau, versme U., Spr., die Glut, Lohe, Hitze, der heisse Luftstrom aus dem Ofen
(unbek. in Dond., Dunika, Mahlup, Oknist, Selg., Stenden, Wandsen): uguns versme LP. III, 65. krāsnī briesmīga versme Mar. n. RKr. XV, 143. kad uzme̦t pirtī uz akmeņiem ūdeni, tad nāk tāda versme, ka ne˙maz pretī nevar stāvēt Ramkau. tur nāk karsta versme pretī Pas. II, 240 (aus Nogallen). zābaki uzkārti uz pašas ver̂smes Warkl. krūts ir pilna versmes Austriņš Naidnieki 21. dvaša ... kâ valga versme Vēr. I, 928. neizturama saules versme Daugava I, 1060. katrai versmei ir tieksme atdzist 695. (fig.) bē̦du versmēs sūtu Diez. sadeva viņam krietnu versmi (mit Worten) Lubn. vārdi.., izskanēja patiesi un kâ nuo dziļās versmes A. Brigader Daugava I, 563. tās (= duomas) sabruka izmisuma versmē 694;
2) "Zugwind":
tu jau sēdi pašā versmē Linden-Birsgaln;
3) heftige Kälte:
saulei le̦cuot ir pati ver̂sme Warkl.;
4) "?": katram bija savs prieks, sava versme un savs saucējs Veselis Saules kapsēta 40. Wenigstens in det Bed. 1 zur Wurzel von vir̂t, s. Leskien Abl. 356, Trautmann Wttb. 361 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 269.
Kļūdu labojums:
versme U., = versme U. (auch ve̦rsma und ve̦rsms unter vē̦rsma),
Avots: ME IV, 541, 542