tielīgs

tielîgs ² Bers., Gr.-Buschh.; zänkisch Grosdohn n. Etn. I, 137, rechthaberisch Wid., Alksnis-Zundulis, Bers., hartnäckig Spr., Bers., eigensinnig Spr., Wid.: tielīgs cilvē̦ks. tik pārgudrs un tielīgs, ka sevi tur par pašu gudrākuo Krilova pas. 76.

Avots: ME IV, 210