tiku

tiku tikām, Adv.,

1) so viel Male, solange
U.: tiku tikām viņu kūle, kamē̦r pusmiris palika, so lange (so oft) priigelte man ihn, bis er halbtot war U.;

2) zur Genüge, zum Überfluss
Nötk., Wessen: naudas tiem nu tiku tikām LP. VI, 895. izrunājās tiku tikām par visu A. XXI, 568. izskaituos pātarus tiku tikām, kādus vien māku Alm. rītā tas var izgulēties tiku tikām Alm. Rud. 12.

Avots: ME IV, 186


tiku

tiku. = tikām 3, tikmē̦r 2: tiku situ tautu galdu, līg atlēca skabardziņa Rutzau n. FBR. VII, 126.

Avots: ME IV, 186