I tìllêt ² Mar. n. Rkr. XV, 141, -ẽju, weinen.

Avots: ME IV, 188

II tillêt, -ẽju,

1) Würste machen, stopfen
N.-Bartau n. Etn. I, 131;

2) schnitzeln
(?): kuo tu ap sluotas kātu tik daudzi tillē ² , nezin cik smalku gribē̦dams iztaisīt Saikava.

Avots: ME IV, 188

*III tillêt "?" till (klingt?) sapņaini vara zvārgulītis Lejgalietis Latv. Wie verhält es sich zu estn. tillin "Klingen"?

Avots: ME IV, 188