I tirât, -ãju,

1) schütteln
Lems. n. U.; vgl. tirinât I 1;

2) s. tirât I.

Avots: ME IV, 194

I tirât,

1): sievas terā (citur saka: tirā, purgā) reņģes nuo tīkliem, same̦tuot laivā Tēvijas Sargs 1938, № 46, S. 8.

Avots: EH II, 683

II tirât, -aju, s. tiŗât II.

Avots: ME IV, 194