tìrguôt,

1) handeln; feilschen:
kuo labu tirguo? Gr.-Buschh. mēs visu dienu tirguojām AP., C., Sessw. uz ceja varuot tirguot mierīgā garā Austriņš Daugava I, 982;

2) laut, lärmend sprechen:
kuo jūs te tirguojat, ka neejat pie darba? Refl. -tiês,

1) handeln (kaufen od. verkaufen); feilschen
U.: brauc pilsē̦tā tirguoties LP. VI, 896;

2) lärmen
U., Dond. u. a., lärmend sprechen Golg. - Subst. tìrguôtãjs, ein Handeltreibender, Händler, Kaufmann; Plur. tìrguôtãji, der Handelsstand U.

Avots: ME IV, 195

tìrguôt, ‡ Subst. tìrguôšana, das Handeln, der Handel: nuodarbuojās ar miežu un kuoku tirguošanu Blaum. Raksti II ⁵ (1939), 113.

Avots: EH II, 684