tisls

tisls L., St., U., = tizls, lahm; "abgestorben" Mesoten, kraftlos Erlaa, Laud., "gaude̦ns" Bauske; "kusls" Lubn.: tas bija abējām kājām tisls Glück II Sam. 4, 4. vede... tislus, aklus, mē̦mus, kruopļus Matth. 15,30. nuo uolām iznākuši pulniņi ir tisli Laud. dzīvnieki, putni, kas nevar paiet, ir tisli Erlaa. tisla mēle L., gebrochene Worte, stammelnde Zunge St. Aus ide. tig̑(h)slos, oder tiklos?

Avots: ME IV, 198