tùolaik (li. tuolaik "damals" bei Miežinis),

1) tuõlaĩk, auch tuolaiku, zu der (vergangenen) Zeit, damals:
tuolaik, kad es uzaugu, skuolas bija re̦ti atruodamas Ahs. tuolaik bij tāds likums Dīcm. pas. v. I, 43 tuolaik (ausgespr.: tūlèik), ka[d] es ite biju, tu biji mazs Mar. n. RKr. XV, 141. viņam tuolaiku māja bij iedalīta Kaudz. M. 21 ;

2) dann
Infl.: taidi uzskati var mainīties tik tuolaik, ka[d]... L. W 1921, № 42, 2 ₃ . mani čorts dadzīs un tuolaik nuosiss Pas. 11, 72 (aus Kapiņi). ja tu iziesi nuo pils dzīvs, tuolaik es tev kalpuošu visu mūžu III, 299 (aus Dricē̦ni).

Kļūdu labojums:
Infl. = Infl., Ober-Kurl.

Avots: ME IV, 284, 285

tùolaĩk,

1): auch (mit uõ) Frauenb., (mit ùo ² ) Kaltenbr., Pilda, Skaista, Sonnaxt, Višķi; kur ... t. biji? Tdz. 59105. t. tevi muodināšu BW. 22803, 7;

2): auch (mit ùo ² ) Baltinow, Bērzgale, Marienhausen u. a., s. Augstkalns FBR. XI, 49.

Avots: EH II, 709