tuoreiz,

1) tùoreĩz Wolm., tuõreĩz Sassm., tùoreĩzi, tùorèiziņ ² Zvirgzdine, damals: tuoreizi nuogājis kāds vīrs uz mežu Etn. III, 110;

2) dann
Infl.: grib davilkt da pusei . . . i[r] tuoreiz sviest atpakaļ Pas. II, 137 (aus Lixna). ieberiet ze̦ltu..., tuoreiz atduošu ādu III, 87 (aus Kapiņi).

Kļūdu labojums:
Infl. = Infl., Ober-Kurl.

Avots: ME IV, 286

tuoreiz,

1): mit uõ Behnen;

2): auch (mit ùo ² ) Višķi u. a., s. Augstkalns FBR. XI, 49; tu t. veries! Pas. III, 246.

Avots: EH II, 709