trūcelīgs

trùcelîgs ² , scheu: (zirgs) tāds trūcelīgs, ka neiemauta nevar braukt Vīt. 85. Zu trūktiês.

Avots: ME IV, 249

trùcelîgs ² : auch (mit ũ) Seyershof.

Avots: EH II, 699