trûds, gew. der Plur. trûdi, Moder, Verwittertes U.; die irdischen Ūberreste: Sprw. šuodien ve̦se̦ls, rītā trūds JK. II, 587. viss stalts un vare̦ns trūduos krīt Vēr. I, 844. zemde̦gu trūduos izlīda virši MWM. IX, 601. jūsu trūdus zemei nuoduos St. n. Seifert Chrest. II, 25. pie trūda (organisku vielu) pūšanas Mazv. m. 21. trūdu zemes Mzv, m. 66, Moorerde; trūdu sakne, eine verwitterte Wurzel: kuo tu ēdi, nabadziņ? es paēdu trūdu sakņu BW. 31166, 3.

Avots: ME IV, 251

trûds: trūdā (= trūdiem bagātā zemē) lāgā neaug Ramkau. trūda zeme Linden in Kurl. (sonst hier der plur. trûdi!). trūdi vien vē̦de̦rā BW. 2453 var. trūdu gaļa A.-Schwanb. "dziedzeŗi nuokauta luopa iekšās".

Avots: EH II, 699