tracīgs

tracîgs,

1) unartig, ausgelassen
Bērzpils, Gold., Puikeln, Rujen-Tornei, Salgaln: tracīgs grāfa dē̦ls Lāčpl. 66. tas ir gan tracīgs, nuolauzīs kaklu Salgaln;

2) ängstlich
Semershof.

Avots: ME IV, 217