traipeklis

traipeklis,

1) traipeklis U., Lubn., (mit aĩ) Bauske, Drosth., (mit 2 ) Salis, (mit ài 2 ) Bers., Sessw., tràipēklis 2 Kl., traĩpe̦kls Dunika, der Fleck, Schmutzfleck
U.; der Schandfleck V.: riebīgs traipeklis MWM. X, 32. viņš redzēja uz kre̦kla piedurknes mazu traipekli nuo asinīm Kaudz. M. 352. mazgā tīru nuo putekļiem un traipekļiem Vēr. II, 941;

2) Plur. traipekļi, Exkremente:
cilvē̦ka traipekļi JK. V, 130.

Avots: ME IV, 218


traipeklis

traipeklis,

1): auch (mit ài 2 ) Warkl.

Avots: EH II, 689