traišķît(iês),

1) s. traikšît;

2) traišķîtiês Ar., viel Lärm, Geschrei machen:
kuo tu traišķîes (truokšņuo) kā traks te apkārt?

Avots: ME IV, 218

traišķît,

4): t. naudu Saikava. Refl. -tiês,

2): "ālēties, vieglprātīgi dauzīties" (mit aî) Saikava; ‡

3) "gauži raudāt" (wo?).

Avots: EH II, 689