tramîgs, = tramdîgs 2, tramjš, scheu, wild (von Pferden [U.] und anderen Tieren) Drosth., Dunika, Kalz., N.-Peb., Ronneb., Smilt., Wain., Widdrisch; schüchtern Palzm. n. Mag. IV, 2, 151, U.; nervos, beweglich (von Menschen gesagt) Brandenburg n. Etn. II, 1, Salis, Widdrisch: tramīgs zirgs Glück Sirach 30, 8, LP. VI, 965. nemierīgi, tramīgi . . . putni Konv. ² 677. stirnas ir tramīgas N.-Peb. aitas tādas vien kâ nuotre̦nkātas, slapjas, tik tramīgas Etn. II, 86. nebijuos biedējama . . ., es nebiju tik tramīga kā e̦ze̦ra raudavīte BW. 6643. lai tā mani netrūkās, tramīgā mātes meita 13443. viņa ir bikla un tramīga Lievental Brez. un Hav. 227. tu esi liels grēcenieks un tramīgs cilvē̦ks Manz. Post. I, 475. tāds smejams tramīgs prāts Kaudz. M. 392. miegā tramīgs Brandenburg n. Etn. II, 1, unruhigen Schlaf habend.

Avots: ME IV, 221

tramîgs: t. ("straujš" Siuxt, "bailīgs" AP., Mahlup, Sonnaxt) zirgs.

Avots: EH II, 690