traũslîgs Ruj., traûslîgs ² Widdrisch, = trausls: le̦dus lāste̦ka, kāpuostu kace̦ns, bla,ka gabals ir trausls Widdrisch. nuo trauslīga kuoka netaisa grābekļa zatus Vīt. (fig.) tu esi pārāk trauslīgs un mīksts Daugava I, 443.

Avots: ME IV, 226

traũslîgs: auch (mit aû ² ) Salis.

Avots: EH II, 692