trauvēt

trauvêt, -ẽju,

1) "trinken, singen und plaudern"
Wessen;

2) (auf)schrecken, stören
Druw. n. RKr. XVII, 83, (mit àu 2 ) Adl., Golg., Lis., scheuchen: e̦ze̦rputni, gaigaliņi trauvē (Var.: traucē. traumē) manu kumeliņu BW. 30963, 3. vistas iz kaņepēm trauvēt A. v. J. 1892, S. 86;

3) "?": (cūka) trauvēs zirgu ūdeni stallī Jauns.

Avots: ME IV, 227