trilināt

I trilināt, s. trillinât.

Avots: ME IV, 236


trilināt

I trilinât: auch Frauenb.; trilināja cīrulis Jauns. J. un v. 165. pa vējam trilināju Aizsils Sen. k., S. 137. (ar buka raģelĩti) gāju ... ar puišiem t. BW. 29481.

Avots: EH II, 695


trilināt

II trilinât (mit Mühe, auf Widerstand stossend) führen Dond.

Avots: ME IV, 236