trineklis
trineklis "?": es izaužu paladziņu pusi dreļļa, pus[i] trinekļa: uz tā dreļļa pate gulu, uz trinekļa - tautu dē̦Is BW. 24929 var. (aus Lös.). Umgebildet aus trinīklis, indem -īkl- als ein Suffix angesehen wurde?
Avots: ME IV, 237
Avots: ME IV, 237