trineklis

trineklis "?": es izaužu paladziņu pusi dreļļa, pus[i] trinekļa: uz tā dreļļa pate gulu, uz trinekļa - tautu dē̦Is BW. 24929 var. (aus Lös.). Umgebildet aus trinīklis, indem -īkl- als ein Suffix angesehen wurde?

Avots: ME IV, 237


trineklis

trineklis: "3 nītīs austs aude̦kls" Fest. n. FBR. XVII, 86.

Avots: EH II, 695