trusnīties

trusnîtiês, -uôs, -ĩjuôs,

1) sich schwerfällig bewegen (gehen, klettern)
Jürg., Nötk., Ruj., Vīt.: vai dzē̦rajs būs izgulējies? - sāk jau trusnīties Vīt. trusnies ātrāk kamanās! Jürg.;

2) sich (im Bett) wälzen
Erlaa; "faulenzen" Nötk. Zu traust(iês).

Avots: ME IV, 249