trēst
trēst (li. trė˜sti "laufen"), Praes. trēšu od. trešu, Praet. trēsu,
1) "bewegen"
Mar.: viņš jau tikai kājas vien trēš uz balli Mar.;
2) (Geld) vergeuden
Stom. Refl. -tiês, sich immerfort bewegen, lärmend umherlaufen (wie Kinder zu tun pflegen), scherzen, scherzweise miteinander raufen (mit è 2 ) Mar.: puikas ar meitenēm trešas Mar. n. RKr. XV, 141. viņš nevar mierā nuostāvēt: vienā gabalā vajag trēsties Mar. Zu trašâtiês, tre̦sa.
Avots: ME IV, 233
1) "bewegen"
Mar.: viņš jau tikai kājas vien trēš uz balli Mar.;
2) (Geld) vergeuden
Stom. Refl. -tiês, sich immerfort bewegen, lärmend umherlaufen (wie Kinder zu tun pflegen), scherzen, scherzweise miteinander raufen (mit è 2 ) Mar.: puikas ar meitenēm trešas Mar. n. RKr. XV, 141. viņš nevar mierā nuostāvēt: vienā gabalā vajag trēsties Mar. Zu trašâtiês, tre̦sa.
Avots: ME IV, 233