I trīzulis (mit ī aus ij) L., = trizulis, eine dreizinkige Heugabel.

Avots: ME IV, 243

I trīzulis: sìenu kŗāva ar sudraba trīzuļiem Tdz. 54039.

Avots: EH II, 697

II trĩzulis Karls., = trīsulis I; trĩzuļi Nötk., Walzen (bei Maschinen u. a.) zum teichtern Wälzen: liftus dzina ar ruokas trīzuļu palīdzību Konw. ² 2467.

Avots: ME IV, 243

II trĩzulis: auch PS.

Avots: EH II, 697

‡ III trĩzulis Orellen "?": t. plēš vaļā nītis, ka var aust.

Avots: EH II, 697