trūkumīgs

trũkumîgs,*

1) mangelhaft:
tava izglītība ir vēl trūkumīga Purap. nuo trūkumīgās, nuo ē̦nas puses id.;

2) notleidend, arm:
viņas trūkumīgie ve̦cāki Kaudz. Jannie mērn. laiki III, 46.

Avots: ME IV, 252