I tuju Iw. n. FBR. VI, 53, Ahswikken, Frauenb., Gramsden, Schnehpeln, Adv., Komparat. tujâk Wandsen n. FBR. N, 69, Ahs., Edwalen, = tuvu, tuvâk: tuju, tuju, ne tik tālu BW. 10889. pilsē̦ts tuju bijis pie tā meža LP. VI, 318. nāc tujāk! Ahs.

Avots: ME IV, 254, 255

I tuju: auch Nerft, Nigr., Popen, Schrunden, Stenden; Kompar. tujāk - auch Blieden, Prawingen, Pussen.

Avots: EH II, 700

II tuju, Interjektion, bezeichnend das Kollern der Wachtel: tuju, tuju. paipaliņa BW. 2504, 1 var.

Avots: ME IV, 255