tukšiniẽks U., tukšeniẽks, tukšniẽks, einer, der nichts hat, ein ganz Bedürftiger U.: pilni... ceļi gan braucējiem - ve̦zumniekiem, kâ tukšiniekiem - kājiniekiem Aps. Bag. radi 4. vai mēs kādi tukšenieki? pūriņš bija sīkas naudas, sieciņš baltu dālderīšu BW. 26959. kā ubags viņš bij piedzimis, kā tukšinieks A. v. J. 1900, S. 530. tukšinieks, kam manta nekrājas MWM. VI, 280. krietns saimnieka dē̦ls un arī ne tukšnieks U. b. 104, 15.

Avots: ME IV, 256

tukšiniẽks: vai mēs kādi tukšinieki? BW. 27077, 1.

Avots: EH II, 701