tuksnesis

tuksnesis U., auch tuksnese Manz. Lettus, Glück IV Mos. 1, 1, acc. s. tuksnisi (3X) Ev. und Ep., die Wüste: tuksnese ir vis˙apkārt viņiem Glück II Mos. 14, 3. tie mirtin mirs tuksnesī IV Mos. 26, 65. pilssāti taps par mūžīgām tuksnesēm Jerem. 49, 13. tuksneša ceļu I Makkab. 5, 28. Zu tukšs: mit tuksn- aus tuskn-: zum n vgl. li. tušnas "leer" (aus *tusk̑nos?).

Avots: ME IV, 255