turināt

turinât, freqn. zu turêt, (ein Kind) abhalten U., Etn. IV, 50, Salisb.

Avots: ME IV, 271


turināt

turinât: auch Orellen, Salis, Seyershof; (bē̦rns) turināms arī nav Janš. Līgava I, 83.

Avots: EH II, 705