tutelēties

I tutelêtiês, -ẽjuôs "sich lange ankleiden" Odensee: ve̦cas māmiņas uz ciemu ejuot tutelējas Odensee. Zu tutinât II I.

Avots: ME IV, 274


tutelēties

II tutelêtiês, -ẽjuôs, einander duzen: tie jau lieli draugi. viņi jau kamē̦r tutelējas AP., Vīt. apkārtējie saimnieki, ar kuŗiem . . . kruogā tute̦lē̦damies tukšuoja alu Dz. V.

Avots: ME IV, 274