tvaicīgs

tvaîcîgs 2 AP., = tvaikains: tvaicīgs gaiss, būs lietus AP. gaiss bija dūmakains, tvaicīgs Saul. III, 148.

Avots: ME IV, 287


tvaicīgs

tvaîcîgs 2 : dedzina zâli ... zâle daudz tvaicīgāka (duod vairāk siltuma) par salmiem Pēt. Av. III, piel., 93.

Avots: EH II, 710