tāss

tãss (li. tóšis "die obere, weisse Birkenrinde"), -s AP., Ronneb., Wolm., (mit à 2) Bers., Gr.-Buschh., Kl., Lös., Schwanb., Selsau, Sessw., Warkl., tāss, -s Spr., Adsel, tãsis Biel., Dond., Iw., Salis, Stenden, tāsis L., U., tãse AP., Drosth., Karls., Katzd., Līn., N.-Bartau, Nigr., Ruj., Schujen, Serbigal, Wolmarshof, tāse U., Memelshof, tàss 2 Nerft, Prl.,

1) die Birkenrinde:
nuo tāss taisījuši cibas. uguns nuo tasīm LP. VII, 585. tāses gabals 143. tasēm (Var.: tāšiem) šūta ce̦purīte BW. 30562, 5;

2) fig., die Haut, das Fell:
pāri reizes uzblieza ar pinekļa līkumu pa(r) tāsi Vīt. 64. es jau re̦dzu, ka tu gribi . . . pa tāsi LP. VI, 393. Nach Thomsen Beröringer 232 zu tāst; s. auch P. Schmidt RKr. XV, 43.

Avots: ME IV, 151


tāss

tãss, -s: auch Frauenb., (g. pl. tāšu) Ramkau, (mit à 2 ) Kaltenbr., Kalupe, Liepna, Lis., Oknist, Saikava, Sonnaxt, (mit ã) Subbat n. BielU.; tāsis vien palikušas BW. 27675. tāsu (Var.: tašu) ce̦purīte 29229 var.

Avots: EH II, 672