tērēt

tẽrêt, -ẽju, verzehren, verbrauchen, verschwenden U.: visu gadu naudu krāju..., nu naudiņā jātērē BW. 33177. uz ceļa viņš divi rubuļus tērējis, er hat auf der Reise zwei Rubel verzehrt U. tur es savu veselību tērējis, da habe ich meine Gesundheit eingebüsst U. salnā tē̦rē̦ts, durch Frost beschädigt, verdorben; reibend verletzen, wund machen: mazs zābaks tērē kāju N.-Peb. n. Latv. Saule v. J. 1927, S. 617, Arrasch; tērēt zemē, umbringen: ar vē̦de̦ru pa˙isam tērēja zemē Saikava. Refl. -tiês, (viel) ausgeben, verausgaben Spr.: lai nebūtu ... jābraukā un jātērējas BW. III, 1, 51. māmuliņa manis dēļ tērējās BW. 1419 var. kāzu dēļ tērējuos 19469, 10. lai (sc.: bāleliņi) pirk auzas kumeļam, lai tie sevi tērējas 9501, 1 var, kuo tad nu par niekiem tērēsies! Alm. Rud. 23. lai jaunkungam nebūtu velti jātērējas ... staciju bufetēs Alm. Meitene no sv. 9. - Subst. tẽrêšana, das Verbrauchen, Verausgaben, Verschwenden; tẽrẽjums, das einmalige Verausgaben, Verbrauchen; die Zeche; tē̦rê̦tãjs, wer verbraucht, verausgabt, verschwendet: uguntiņa, dzirķstelīte liela meža tē̦rē̦tāja BW. 7149. Aus mnd, teren "zehren; vertun".

Avots: ME IV, 173


tērēt

tẽrêt: prs. tẽru Blieden, Frauenb.; t. (buojāt) apavas Salis. vienu šķeteri bij žurkas tērējušas Orellen. luopam bij tē̦rē̦tas (verletzte) iekšas AP. uodi tērē cilvē̦ku nuost Heidenfeld. Subst. tẽrêšana: tã bij mana t. BW. 20046 var.; tẽrẽjums: naudiņas t. BW. 15932, 4.

Avots: EH II, 677