tīdīt

tīdît, -ĩju,

1) ausfragen, verhören
U., Kurs.;

2) anfechten
Elv.; dazu das Subst. tīdīšana, die Anfechtung Elv.;

3) necken
St. Vgl. tītinat 1 und tītît 1.

Avots: ME IV, 199