tīterēt
tīterêt, -ẽju,
1) straucheln
Daudsewas; sich (ohne Arbeit und Ziel) umhertreiben Daudsewas, Sessw., (mit ì 2 ) Lennewarden: kuo nu tīterē apkārt! Daudsewas;
2) viel schwatzen
(mit ĩ) Walgalen;
3) "?": kas deviņas mīklas nevarēja atminēt, tuo tīterēja piemē̦ram tâ: "tīterē, tīterē pa(r) purviem . . ." LP. VII, 39. Refl. -tiês, (etwas) ungeschickt tun
(mit ĩ) Schibbenhof; trödeln (tĩterêtiês und tĩteruôtiês) Kalleten; "muļķuoties` (mit ì 2 ) Alswig; "anentschlossen dastehen" (tīterêtiês) Bauske.
Avots: ME IV, 207
1) straucheln
Daudsewas; sich (ohne Arbeit und Ziel) umhertreiben Daudsewas, Sessw., (mit ì 2 ) Lennewarden: kuo nu tīterē apkārt! Daudsewas;
2) viel schwatzen
(mit ĩ) Walgalen;
3) "?": kas deviņas mīklas nevarēja atminēt, tuo tīterēja piemē̦ram tâ: "tīterē, tīterē pa(r) purviem . . ." LP. VII, 39. Refl. -tiês, (etwas) ungeschickt tun
(mit ĩ) Schibbenhof; trödeln (tĩterêtiês und tĩteruôtiês) Kalleten; "muļķuoties` (mit ì 2 ) Alswig; "anentschlossen dastehen" (tīterêtiês) Bauske.
Avots: ME IV, 207