ugunît, = uguņuôt 1?: viņam gribējās ugunīt klusās . . . naktīs Austriņš Pušeln. un suseln. 9.

Avots: ME IV, 294

ugunît: dūlēt jeb u. Austrinš Raksti VII, 273. Dazu das nomen actionis ugunîšana bei R. Kaudzīte Burtnieks 1934, S. 498.

Avots: EH II, 711