ulbiķis

I ùlbiķis 2 Golg., ein Dummkopf. Zu ulbs.

Avots: ME IV, 297


ulbiķis

II ulbiķis, die Kartoffet Domopol, (n. Latv. Saule 1923, S.112) Zaļmuiža. Dissimiliert über *vulbiķis aus *bulbiķis (vgl. bulbe, buļve)?

Avots: ME IV, 297


ulbiķis

II ulbiķis: auch Bērzgale.

Avots: EH II, 712