ur̃binât (li. ùrbinti "ein Loch machen" Būga Aist. Stud. 173) Arrasch, Dunika, Jürg., Līn., Nigr., N.-Wohlfahrt, PS., Salisb., Stenden, Strasden, Wolmarshof, (mit ùr) Drosth., (mit ur̂ ² ) Bauske, Dond., Ruj., Segewold, Selg., Siuxt, Widdrisch, fortwährend, wiederholt (dabei auch: nicht energisch) bohren U., durchlochern, Locher herstellen: tārpiņš serdi urbināja BW. 12285, 19 var: urbināt riekstus ar nazi pušu Strasden. urbināja galdā caurumiņu BW. ar saules sargu urbinādama pa izpuvušuo grīdu Zemn. dēls 16. maizi nedrīkst urbināt ar pirkstiem RKr. XIX, 98. ķirpji egļu sienas urbina MWM. X, 215. kaza urbina jumta sūnas Zeif. III, 2, 132. ka var (acis Jēcim) platas urbināt BW. 20266, 1 var. urbina (bearbeitet pflūgend oder eggend oberflächlich) . . . tēvu ietaisītuos tīrumus MWM. v. J. 1897, S. 690. Refl. -tiês,

1) stochern, wühlen:
kuo tu urbinies ausī? Dond. kuo tu urbinies man ap sāniem? Golg.;

2) ohne Erfolg arbeiten
Stenden.

Avots: ME IV, 301, 302

ur̃binât: auch AP., Ermes, Salis, Trik., Waidau, (mit ur̂ ² ) Jurg., Lemb.; u. maizi AP. u. de̦gunu, u. un taisīt zemi Salis. ar pirkstu u. de̦gunā Schwanb. Refl. -tiês,

1): auch Salis; (zirgi) urbinājās auzu pe̦lavās, laikam kādu graudu ... me̦klē̦dami A. Upītis Pirmā nakts 7;

2): sich langsam mit einer winzigen Arbeit beschäftigen
(mit ùr ² ) Sonnaxt.

Avots: EH II, 714