urkšņât, -ãju,

1) "rakņât ar snuķi" Nötk.; cūka ùrkšņā ² ("?") N.-Schwanb.; zemes vēzis urkšnā ("?") Golg.;

2) granzen
Bauske (mit ur̃), Saikava (mit ur̃);

3) "?": vairāk nezini kâ mani urkšņāt Kleinb. st. 57.

Avots: ME IV, 306

urkšņât,

1): "scharren; stechen"
OB.

Avots: EH II, 715